Tiklīdz čalis neripinājās līdz šai rudmatei, nekas nelīdzēja. Tas ilga veselu mūžību, līdz beidzot viņa piekāpās, lai atvērtu vārtus savai svētajai kājstarpei. Tas notika dienā, kad sarkankauls saprata, ka viņai jau ir apnicis raustīties, un dvēsele ar visām šķiedrām, lai ko tas nozīmētu, pieprasīja biedru! Un tad skaistule atcerējās puisi, kurš viņai neiedeva caurlaidi. Es viņam piezvanīju, un viņš, nespēdams noticēt savai laimei, metās ātrāk par vēju. Un pirmā lieta - ļaut savam cukura dupsim laizīt!